Labturības normu pārkāpums
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, labturība ir dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums.
Labturības normu pārkāpums ir administratīvi sodāms, izņemot gadījumus, kad labturības pārkāpumos saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas kvalificējama kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku – tie ir gadījumi, kuru rezultātā ir apdraudēta dzīvnieka dzīvība, tam tiek radīti neatgriezeniski veselības traucējumi vai labturības pārkāpumi ar spīdzināšanas iezīmēm. Šādos gadījumos par dzīvnieka labturības pārkāpumiem jāziņo valsts policijai. Par labturības normu pārkāpumiem situācijas var būt divējādas:
1. Ja sūdzas par Tavu dzīvnieku
- Jebkurš dzīvnieka īpašnieks var nokļūt situācijā, kad kāds ir sūdzējies par tā īpašumā esošā dzīvnieka turēšanu, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieka turēšanā pieļauti pārkāpumi vai nē. Jāatceras, ka pārējiem sabiedrības pārstāvjiem nav jāmīl sveši dzīvnieki, un dzīvnieka īpašniekam ir būtiski atcerēties Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktos pienākumus – ne tikai rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai, bet arī rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus u.c.;
- Ja par Tavu dzīvnieku (tā uzvedību, tā turēšanu u.tml.) kāds sūdzas, padomā, vai tiešām turi dzīvnieku atbilstoši tā vajadzībām – tā kā katram dzīvnieka īpašniekam ir savs priekšstats par to, kas dzīvniekam ir labi;
- Sūdzībām par Tavu dzīvnieku cēlonis varētu būt kāda, nereti pat ar dzīvnieku nesaistīta, konfliktsituācija ar personu, kas sūdzas – mēģini risināt konfliktu pārrunu ceļā ar šo personu;
- Aicinām izrunāt problēmu un panākt vienošanos – šajā gadījumā, ja personai, kas sūdzējusies, tiešām licies, ka dzīvniekam tiek darīts pāri, bet tas izrādījies pārpratums, neturi ļaunu prātu, atceries, ka citā gadījumā kāda cilvēka sūdzība izglābs cita dzīvnieka dzīvību, kas patiešām netiek turēts atbilstoši tā pamatvajadzībām un no tā cieš;
- Nevariet panākt vienošanos un savstarpēju kompromisu – esi gatavs, ka sūdzības turpināsies un agrāk vai vēlāk pie Tevis ieradīsies Policijas darbinieks uz pārbaudi;
- Tu noskaidro vai apzinies, ka Tavam dzīvniekam ir uzvedības problēmas, kas traucē apkārtējos – konsultējies ar speciālistu: kinologu, veterinārārstu, dzīvnieku aizsardzības organizāciju, lai risinātu problēmu tās cēlonī, novērstu uzvedības problēmas, kas traucē apkārtējos, kas rada iespaidu, ka dzīvnieks netiek turēts atbilstoši prasībām.
2. Ja Tu redzi vai Tev ir aizdomas par labturības pārkāpumu ievēro šādu secību
- Lūdz dzīvnieka īpašnieku novērst konstatētos vai iespējamos pārkāpumus, kā arī norādi, ka pretējā gadījumā būsi spiests ziņot par to atbildīgajai iestādei – Policijai. Šajā posmā iespējams problēmu atrisināt pašiem;
- Ja dzīvnieka īpašnieks nereaģē uz augstākminēto vai arī atsakās uzklausīt vai novērst pārkāpumu, lūdz padomu kādai dzīvnieku aizsardzības organizācijai, kā rīkoties, izstāstot situāciju un veiktās darbības, kā arī dzīvnieka īpašnieka reakciju. Šajā posmā vēl kāda neitrāla persona uzklausīs Tavu viedokli, kas palīdzēs objektīvāk izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā ir dzīvnieka labturības pārkāpums, cik būtisks tas varētu būt, kā rīkoties tālāk;
- Konstatēt labturības pārkāpumu var tikai atbildīgās iestādes pārstāvis – Policijas inspektors. Ja dzīvnieks vai dzīvnieki izskatās acīmredzami nomocīti, slimi, nobadināti u.tml., ja dzīvnieka īpašnieks atsakās risināt situāciju nekavējoties ziņo Policijai, zvanot pa tālruni 112. Pārtikas un veterināro dienestu Policija var pieaicināt gadījumos, kad būs pamatotas aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Kāpēc ir svarīgi ievērot šo secību?
Policija saņem ļoti daudz iedzīvotāju sūdzības par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem, kas pārbaudes rezultātā tiek atzītas par nepamatotām. Tā kā uz katru sūdzību ir jāreaģē, jāapseko norādītā adrese, jāizvērtē dzīvnieka turēšanas apstākļi, tad visu nepamatoto sūdzību gadījumos ir tērēts cilvēkresurss, kas tobrīd aktuālāks var būt dzīvniekam, kurš tiek turēts tādos apstākļos, kas kaitē tā veselībai. Pirmie divi posmi, mēģinot pašam iesaistīties un runāt ar dzīvnieka īpašnieku, kā arī konsultējoties ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju kalpo kā filtrs tajos gadījumos, kad Tavas aizdomas par labturības pārkāpumu neapstiprinās. Piemēram, suns ilgstoši gaudo, Tev liekas, ka tam nepieciešama palīdzība, bet dzīvnieks tā reaģē, kad tā saimnieks iziet no mājas. Protams, ka tā nav normāla reakcija no dzīvnieka puses un tā īpašniekam jāmeklē risinājums, lai suņa gaudošana netraucētu kaimiņus, tomēr no labturības viedokļa visi noteikumi ir ievēroti un saimnieku sodīt nav pamata. Šo noskaidrojot jau pirmajā posmā ir skaidrs, ka Policiju iesaistīt nevajag, bet būsi informējis dzīvnieka īpašnieku par šādu dzīvnieka uzvedības īpatnību, ko īpašnieks varbūt nenojauš.
