Kā rīkoties, ja atrasts dzīvnieks

Galvenais - nepabrauciet (nepaejiet) vienaldzīgi garām!

Nebrauciet (neejiet) garām pazudušiem dzīvniekiem, ko pamanāt uz ielām – jūs varbūt esat viņu vienīgā cerība izglābties. Lūk, daži padomi!

Daudzi normāli dzīvnieki kļūst ļoti tramīgi, kad viņi "pazaudējas". Nostājieties starp suni un satiksmi. Izslēdziet mašīnas dzinēju, mierīgi aizveriet durvis, kustieties lēnām, runājiet klusām un mierīgi, un izvairieties no acu kontakta. Vadājiet savā mašīnā suņu našķus vai kaķu konservus, lai iekārdinātu dzīvnieku. Ja suns sāk skriet, apstājieties un pietupstieties vai sāciet iet pretējā virzienā. Esiet pacietīgs – tas var prasīt kādu laiku, kamēr suns saņems drosmi jums pieiet klāt. Mēģiniet virzīt suni uz apdzīvotu rajonu, ideāli kādā iežogotā teritorijā, kur jūs varētu aizvērt vārtiņus un novērst aizbēgšanu.

• Ja jums blakus ir telefons vai jums ir mobilais telefons, zvaniet dzīvnieku aizsardzības organizācijai, policijai, ugunsdzēsējiem un lūdziet palīdzību. Esiet nepiekāpīgs.
• Ja dzīvnieks ir ievainots, apturiet mašīnu, ieslēdziet avārijas gaismas. Aptiniet marli vai kaklasaiti ap dzīvnieka purnu, lai izvairītos no iekošanas (ievainoti dzīvnieki bieži kož no bailēm) vai, ja dzīvnieks ir maziņš, ietiniet viņu dvielī.
• Šķietami mirušus dzīvniekus novāciet no ceļa braucamās daļas – viņi var vēl būt dzīvi, tikai bezsamaņā. (Maigi pieskarieties dzīvnieka acij. Ja tā notrīc, tad dzīvnieks ir dzīvs.) Vediet ievainotu dzīvnieku uzreiz pie veterinārārsta.

Pēc "Rīgas Balss" 2006.gada 18.augusta raksta "Kā palīdzēt nodotiem dzīvniekiem"

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai un vietējā pašvaldība, informējot Pārtikas un veterināro dienestu, organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu.

Tāda ir likuma norma, bet ko darīt praktiski?

Lielākajā daļā Latvijas pilsētu ir dienesti (organizācijas), kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu konkrētās pašvaldību teritorijās. Noskaidrojiet atbildīgo dienestu savā konkrētajā gadījumā.

Ziņojiet par dzīvnieku vietējai pašvaldībai, tuvākajai dzīvnieku patversmei vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām! Esiet nepiekāpīgi!

Neatstājiet dzīvnieku, pirms ieradušies atbildīgo dienestu pārstāvji! Ja iespējams, mēģiniet ievilināt dzīvnieku iežogotā teritorijā, kur Jūs varētu to ieslodzīt un novērst aizbēgšanu.

Mājas un saimnieku pazaudējuši dzīvnieki parasti ir tramīgi un nervozi, tāpēc tuvojieties dzīvniekam lēnām un mierīgi, runājiet klusu un aicinoši, izvairieties no acu kontakta.

Ja iespējams, mēģiniet dzīvnieku iekārdināt ar kādu kārumu. Ļaujiet tam apēst vairākus nelielus kumosus, tā iegūstot dzīvnieka uzticību, un tikai pēc tam mēģiniet to saķert.

Esiet pacietīgs – var paiet laiks, kamēr dzīvnieks saņems drosmi Jums tuvoties. Nemēģiniet dzīvnieku strauji ķert vai skriet tam pakaļ – pat savainots dzīvnieks skrien ātrāk par cilvēku, Jūs to tikai izbiedēsiet, taču nenoķersiet.

Satverot vai cenšoties noturēt dzīvnieku, labi pārdomājiet savas kustības. Tveriet tikai tad, kad esat droši pārliecināts par izdošanos, jo otras iespējas Jums var nebūt. Tvērienam jābūt stingram, taču tas nedrīkst dzīvniekam sagādāt sāpes, jo tad tas var aizstāvoties uzbrukt.